pavelēt
pavelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavelēju | pavelējam | pavelēju | pavelējām | pavelēšu | pavelēsim |
| 2. pers. | pavelē | pavelējat | pavelēji | pavelējāt | pavelēsi | pavelēsiet, pavelēsit |
| 3. pers. | pavelē | pavelēja | pavelēs | |||
Pavēles izteiksme: pavelē (vsk. 2. pers.), pavelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavelējot (tag.), pavelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavelētu
Vajadzības izteiksme: jāpavelē
1.Neilgu laiku, mazliet velēt1.
2.apvidvārds Nedaudz iekaustīt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No turienes tiek pavelēts mūs nogādāt uz zastavu
- Vīriņš iedeva vienu dozu ar septiņiem vīreļiem , kas visu izdarīja , ko tik vien tiem pavelēja
- Pēc senās leģendas šo skaisto pilsētu dibināja Bergamas karalis Attalos II , kurš pavelēja atrast paradīzi uz zemes
- Reiz viņa iemuka mežā un man tika pavelēts skriet viņai pakaļ un sagūstīt.
- BORHES Tad kāds imperators pavelēja uzzīmēt savas zemes karti.