pavelcēt
pavelcēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavelcēju | pavelcējam | pavelcēju | pavelcējām | pavelcēšu | pavelcēsim |
| 2. pers. | pavelcē | pavelcējat | pavelcēji | pavelcējāt | pavelcēsi | pavelcēsiet, pavelcēsit |
| 3. pers. | pavelcē | pavelcēja | pavelcēs | |||
Pavēles izteiksme: pavelcē (vsk. 2. pers.), pavelcējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavelcējot (tag.), pavelcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavelcētu
Vajadzības izteiksme: jāpavelcē
Neilgu laiku, mazliet velcēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ap desmitiem spēcīgā vējā jau kļūst neiespējami pavelcēt un braucu krastā
- Pavelcēt diezgan tizli , kaut gan lielākās līdakas paņēmām pavasarī velcējot
- Protams pa tādu ķiseli pavelcēt jau ar nav iespējams
- Braukšu uz Daugavu pavelcēt , tad pamēģināšu sānskatu
- Iebraucis iepriekšējās dienas vakarā pavelcēt pieķēries kukainis , ko ilgi kausējis , līdz dabūjis līdz laivai