pavēlināt
pavēlināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavēlinu | pavēlinām | pavēlināju | pavēlinājām | pavēlināšu | pavēlināsim |
| 2. pers. | pavēlini | pavēlināt | pavēlināji | pavēlinājāt | pavēlināsi | pavēlināsiet, pavēlināsit |
| 3. pers. | pavēlina | pavēlināja | pavēlinās | |||
Pavēles izteiksme: pavēlini (vsk. 2. pers.), pavēliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavēlinot (tag.), pavēlināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavēlinātu
Vajadzības izteiksme: jāpavēlina
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tālāk vienkārši ar konfigurējamu slīpumu pavēlināma atkarībā no motora slodzes.