lēvenis
lēvenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lēvenis | lēveņi |
| Ģen. | lēveņa | lēveņu |
| Dat. | lēvenim | lēveņiem |
| Akuz. | lēveni | lēveņus |
| Lok. | lēvenī | lēveņos |
1.Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
2.apvidvārds Purvaina vieta.
3.apvidvārds Izskalots krasts.
4.Kārta, biezs uzlējums.
5.Kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis.
6.Izliekums, kaudze, murskulis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa pustrešu nedēļu viņš bija paguvis sastrādāt tikai veselu lēveni blēņu.
- — Un noteikti es tev vēl piedzemdētu lēveni bērnu.
- Ābolu gan būs lēvenis, kurš tos visus apēdīs, spiedi noteikti vajadzētu.
- Uz kurieni tad viņi ved šo ābolu lēveni?
- Viņa aizbrauca uz Lēveni un ieguva grādu muzeoloģijā.