uzķeburot
uzķeburot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzķeburoju | uzķeburojam | uzķeburoju | uzķeburojām | uzķeburošu | uzķeburosim |
| 2. pers. | uzķeburo | uzķeburojat | uzķeburoji | uzķeburojāt | uzķeburosi | uzķeburosiet, uzķeburosit |
| 3. pers. | uzķeburo | uzķeburoja | uzķeburos | |||
Pavēles izteiksme: uzķeburo (vsk. 2. pers.), uzķeburojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzķeburojot (tag.), uzķeburošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzķeburotu
Vajadzības izteiksme: jāuzķeburo
Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu proti tikai parakstīties un uzķeburot kaut ko uz līmlapiņas
- Mirkli padomājis, es uzķeburoju klāt paskaidrojumu, ka neesmu tas Daumants, kuru sastapu Tibetā, bet gan tas Daumants, kas Tibetā sastapa Daumantu.
- Pats savulaik arī esmu uzķeburojis šo un to, un šoreiz, pieliekot daudziem maniem stāstiem punktu par šo valsti, tapis ir šis fināla produkts.