uzķēpāt
uzķēpāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzķēpāju | uzķēpājam | uzķēpāju | uzķēpājām | uzķēpāšu | uzķēpāsim |
| 2. pers. | uzķēpā | uzķēpājat | uzķēpāji | uzķēpājāt | uzķēpāsi | uzķēpāsiet, uzķēpāsit |
| 3. pers. | uzķēpā | uzķēpāja | uzķēpās | |||
Pavēles izteiksme: uzķēpā (vsk. 2. pers.), uzķēpājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzķēpājot (tag.), uzķēpāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzķēpātu
Vajadzības izteiksme: jāuzķēpā
Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
Avoti: MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms kāda laika piedauzīgs zīmējums ar baltu krāsu bijis uzķēpāts uz Skolas ielas asfalta.
- Kāds jau uzķēpāja, bet tas bija smagi.
- Maisiņš uzgleznots, drīzāk uzķēpāts baltiem, pastoziem vilcieniem rupji, pavirši un deklaratīvi.
- Ar tādu pašu zaļu krāsu uzķēpāti zīmējumi arī uz tuvumā esošās bijušās alus darītavas betona žoga.
- Uz sienas ar baltiem skolā nospertiem krītiņiem uzķēpāts: Maša + Koļa = Ļubovj, Serjoža – durak.