uzķemmēt
uzķemmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzķemmēju | uzķemmējam | uzķemmēju | uzķemmējām | uzķemmēšu | uzķemmēsim |
2. pers. | uzķemmē | uzķemmējat | uzķemmēji | uzķemmējāt | uzķemmēsi | uzķemmēsiet, uzķemmēsit |
3. pers. | uzķemmē | uzķemmēja | uzķemmēs |
Pavēles izteiksme: uzķemmē (vsk. 2. pers.), uzķemmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzķemmējot (tag.), uzķemmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzķemmētu
Vajadzības izteiksme: jāuzķemmē
1.Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
1.1.Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ● Drēbes nobirstē ar dabīga auduma suku, kas uzķemmē un atdzīvina materiālu.
- 7. Un no tā savukārt izriet - lai cik būtu vienalga, kas tur ir lidojis vai frizūru uzķemmējis un viltus leopirža paltraku uzvilcis, taču Ingunai Sudrabai - tāpat kā, piemēram, par Latvijas drošību rūpjpilnajai Solvitai Āboltiņai un viņas draugiem - es personiski ieteiktu nekavējoties vērsties ar iesniegumu Drošības policijā, SAB, pie Kalnmeiera un vēl visur kur, pieprasot ar kriminālprocesa metodēm noskaidrot, kas īsti ir noticis - mazs, primitīvs viltojumiņš dažu " žurnālistu" izpildījumā vai kaut kas nesalīdzināmi nopietnāks.
- Te mazliet tikai, bet es uzķemmēšu.
- Solvitas galvu vairāk nerotā ik dienu uzķemmētā frizūra, to nomainījis acij daudz tīkamāks un vienkāršāks griezums.
- Glumi apģērbts , uzķemmēts ,