husists
husists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | husists | husisti |
| Ģen. | husista | husistu |
| Dat. | husistam | husistiem |
| Akuz. | husistu | husistus |
| Lok. | husistā | husistos |
Husisma atbalstītājs.
Avoti: LV93
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tāpēc Tridentas koncils nepiekrita husistiem un reformātoriem, kas prasīja dievgaldam abas zīmes.
- Pret vēlāko praksi grieķu pareizticīgo baznīcā atzīt priesterus par iestiprinātājiem, kā arī pret dažādām viduslaiku sektām ar tādām pat tendencēm ( viklefistiem, husistiem u.c.) bija jāiejaucas Tridentas koncilam ar galīgu paskaidrojumu, ka parastais Iestiprināšanas sakramenta piešķīrējs var būt tikai bīskaps ( Denz.