mūsciems
mūsciems vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mūsciems | mūsciemi |
| Ģen. | mūsciema | mūsciemu |
| Dat. | mūsciemam | mūsciemiem |
| Akuz. | mūsciemu | mūsciemus |
| Lok. | mūsciemā | mūsciemos |
Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ā, ir gan viena kolosāla zilizaļa žaketīte, iegādāta mūsciema humpalās, pilnīgi jauna ar visiem bļendukiem par 3 Ls.