uzlocīt
uzlocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzloku | uzlokām | uzlocīju | uzlocījām | uzlocīšu | uzlocīsim |
| 2. pers. | uzloki | uzlokāt | uzlocīji | uzlocījāt | uzlocīsi | uzlocīsiet, uzlocīsit |
| 3. pers. | uzloka | uzlocīja | uzlocīs | |||
Pavēles izteiksme: uzloki (vsk. 2. pers.), uzlokiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlokot (tag.), uzlocīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlocītu
Vajadzības izteiksme: jāuzloka
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa seja bija krīta bāla un viņam bija uzlocītas bikšu staras.
- Piemēram, tās ir uzlocītās piedurknes, uzpleči, apkakle,
- - Ar pirkstiem viņš uzlocīja uz augšu virslūpu un ūsas.
- — “ Svārkus vari uzlocīt, pārējo velc nost un gulies.”
- Man bija vācu cepure, piedurknes uzlocītas.