Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
uzlocīt
uzlocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.uzlokuuzlokāmuzlocījuuzlocījāmuzlocīšuuzlocīsim
2. pers.uzlokiuzlokātuzlocījiuzlocījātuzlocīsiuzlocīsiet, uzlocīsit
3. pers.uzlokauzlocījauzlocīs
Pavēles izteiksme: uzloki (vsk. 2. pers.), uzlokiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlokot (tag.), uzlocīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlocītu
Vajadzības izteiksme: jāuzloka
1.Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt.
1.1.Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Viņa seja bija krīta bāla un viņam bija uzlocītas bikšu staras.
  • Piemēram, tās ir uzlocītās piedurknes, uzpleči, apkakle,
  • - Ar pirkstiem viņš uzlocīja uz augšu virslūpu un ūsas.
  • — “ Svārkus vari uzlocīt, pārējo velc nost un gulies.”
  • Man bija vācu cepure, piedurknes uzlocītas.