kūņoties
kūņoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kūņojos | kūņojamies | kūņojos | kūņojāmies | kūņošos | kūņosimies |
| 2. pers. | kūņojies | kūņojaties | kūņojies | kūņojāties | kūņosies | kūņosieties, kūņosities |
| 3. pers. | kūņojas | kūņojās | kūņosies | |||
Pavēles izteiksme: kūņojies (vsk. 2. pers.), kūņojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kūņojoties (tag.), kūņošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kūņotos
Vajadzības izteiksme: jākūņojas
1.sarunvaloda Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
1.1.Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
2.sarunvaloda Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
Stabili vārdu savienojumiKūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos).
- Kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) — 1. Būt zīdaiņa vecumā2. Būt attīstības sākumstadijā
3.parasti kopā ar: "laukā" vai "ārā" Šķelt apvalku un līst ārā no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas.
3.1.pārnestā nozīmē Attīstīties, pārvērsties.
3.2.sarunvaloda Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā).
4.sarunvaloda Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmais iekšā iesprūdījās pilošais Valters, nopakaļ kūņojās Salmenīte un Čībiņa.
- Made arī kūņojās kā tāda ēna ar neskaidrām un izplūdušām aprisēm.
- Esmu gatava saderēt, ka viņa sirmajā galvā kūņojas traģikomiska vīzija.
- Šis ir laiks, kad kūņojamies ārā no totalitāras domāšanas.
- Tie lumpačāja pančkās, grimdami iekšā un kūņodamies atkal ārā.