aplūrēt
aplūrēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplūru | aplūram | aplūrēju | aplūrējām | aplūrēšu | aplūrēsim |
| 2. pers. | aplūri | aplūrat | aplūrēji | aplūrējāt | aplūrēsi | aplūrēsiet, aplūrēsit |
| 3. pers. | aplūr | aplūrēja | aplūrēs | |||
Pavēles izteiksme: aplūri (vsk. 2. pers.), aplūriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplūrot (tag.), aplūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplūrētu
Vajadzības izteiksme: jāaplūr
Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt Ģirtam, ar mums kopā peldoties, neesot pieticis kauna aplūrēt Renātes daiļumus.
- Pirmajā vakarā, kad sāka rādīt šovu, nolēmu aplūrēt savus jaunizceptos brāļus un māsas.
- Nerātni bērneļi izplēsa sārtajā loga papīrā caurumiņus un aplūrēja pa tiem uz mūrīša sēdošo līgavu.
- „Pag, aplūrēs…
- Nezinu vai viņa pati kādreiz ir aplūrējusi vai nē, bet es uzskatu, ka tas ir priekš zīdaiņiem.