aplūzt
aplūzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aplūstu | aplūstam | aplūzu | aplūzām | aplūzīšu | aplūzīsim |
| 2. pers. | aplūsti | aplūstat | aplūzi | aplūzāt | aplūzīsi | aplūzīsiet, aplūzīsit |
| 3. pers. | aplūst | aplūza | aplūzīs | |||
Pavēles izteiksme: aplūsti (vsk. 2. pers.), aplūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aplūstot (tag.), aplūzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aplūztu
Vajadzības izteiksme: jāaplūst
Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aplūzušie Buržuja nagi, nervozi mīņādamies, smiltīs atstāja ieapaļus nospiedumus.
- Bojāto, sašķelto un aplūzušo matu galu apgriešana patiesi paātrina to augšanu.
- Daļa publikas jau aizgājusi vai aplūzusi, vietas kļuvis vairāk.
- Aplūzušie, ķērpjainie zari slija gaisā kā izmirušu, fosilu dzīvnieku ribas.
- Mezglainie sievietes pirksti ieurbās akmens spraugās un sadzina sūnu aiz aplūzušajiem nagiem.