gūsts1
gūsts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gūsts | gūsti |
| Ģen. | gūsta | gūstu |
| Dat. | gūstam | gūstiem |
| Akuz. | gūstu | gūstus |
| Lok. | gūstā | gūstos |
1.Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks.
Stabili vārdu savienojumiKrist gūstā.
- Krist gūstā — tikt sagūstītam
1.1.pārnestā nozīmē Nevēlams piespiedu stāvoklis.
1.2.Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki.
2.Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām).
Stabili vārdu savienojumiTurēt gūstā.
- Turēt gūstā pārnestā nozīmē, kolokācija — ietekmēt, valdzināt
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savas esības jēgas aizmiršana nozīmē dzīvot lietu gūstā, ikdienas rutīnā.
- Idejas - maniaka uzbrukums vai nokļūšana ienaidnieka gūstā un sekojošā izvarošana.
- Parasti gūstā tiek saņemti ārzemnieki un pēc tam prasīta izpirkuma maksa.
- Islāmistu nemiernieku gūstā nonāca simtiem ķīlnieku, to skaitā arī ārzemnieki.
- Pēc kāda neveiksmīga uzbrukuma Orleānas jaunava nokļuva franču ienaidnieku burgundiešu gūstā.