pieplusot
pieplusot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieplusoju | pieplusojam | pieplusoju | pieplusojām | pieplusošu | pieplusosim |
| 2. pers. | piepluso | pieplusojat | pieplusoji | pieplusojāt | pieplusosi | pieplusosiet, pieplusosit |
| 3. pers. | piepluso | pieplusoja | pieplusos | |||
Pavēles izteiksme: piepluso (vsk. 2. pers.), pieplusojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieplusojot (tag.), pieplusošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieplusotu
Vajadzības izteiksme: jāpiepluso
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādējādi augkopības un bioenerģijas biznesam uzņēmējs pieplusojis hibrīdo gurķu sēklu audzēšanu.
- Vai ir prātīgi vienā dienā nenoskrietos kilometrus pieplusot nākamās dienas skrējienam?
- No šā viedokļa ekonomiskajiem ieguvumiem mums ir jāpiepluso sociālā daļa.
- Tādēļ 30 miljonu eiro līgumam tika pieplusoti vēl 16 miljoni.
- Ja neizdevās atrast, tad uzmeta jaunu bumbiņu, un pie attiecīgās bedrītes tika pieplusots viens soda sitiens.