uzklīst | Tēzaurs

uzklīst

uzklīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).

1.1.Par dzīvniekiem.

1.2.pārnestā nozīmē Izplatīties (kādā vietā) — par ziņām, baumām u. tml.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri