uzkrecelēt
uzkrecelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzkrecelēju | uzkrecelējam | uzkrecelēju | uzkrecelējām | uzkrecelēšu | uzkrecelēsim |
2. pers. | uzkrecelē | uzkrecelējat | uzkrecelēji | uzkrecelējāt | uzkrecelēsi | uzkrecelēsiet, uzkrecelēsit |
3. pers. | uzkrecelē | uzkrecelēja | uzkrecelēs |
Pavēles izteiksme: uzkrecelē (vsk. 2. pers.), uzkrecelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkrecelējot (tag.), uzkrecelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkrecelētu
Vajadzības izteiksme: jāuzkrecelē
Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
Avoti: LLVV