uzkricelēt
uzkricelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkricelēju | uzkricelējam | uzkricelēju | uzkricelējām | uzkricelēšu | uzkricelēsim |
| 2. pers. | uzkricelē | uzkricelējat | uzkricelēji | uzkricelējāt | uzkricelēsi | uzkricelēsiet, uzkricelēsit |
| 3. pers. | uzkricelē | uzkricelēja | uzkricelēs | |||
Pavēles izteiksme: uzkricelē (vsk. 2. pers.), uzkricelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkricelējot (tag.), uzkricelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkricelētu
Vajadzības izteiksme: jāuzkricelē
Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa pasniedza man vizītkarti, kuras aizmugurē uzkricelēja numuru.
- No tā viņš blociņa lappusē uzkricelēja dažas vizīšu adreses un pasniedza lapiņu man.
- Šis rakstugabals, steigšus uzkricelēts uz nekārtīgi izplēstas rūtiņu burtnīcas lapas, liecināja par krietni sabrukušajiem zīlnieces nerviem.
- Jauna, jukusi sieviete, apsūdzēta par kabatzādzībām Strendā, parādīja man lapiņu, uz kuras bija uzkricelējusi savu aizstāvības runu.
- Kad man bija gadu desmit, es, sekojot tendencēm, ar flomāsteru uzkricelēju atzīšanos mīlestībā meitenei no paralēlklases un darīju to viņas nama liftā.