tā1
Lietojuma biežums :
tā apstākļa vārds
1.Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
1.1.Norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu; arī tamlīdzīgi; līdzīgi.
2.Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas.
2.1.Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
2.2.Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu.
3.Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
4.Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību; apmēram, aptuveni.
4.1.Norāda uz (kā) nenoteiktību.
5.Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
6.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1.
7.Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
8.Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
9.Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums; tāpēc.
Stabili vārdu savienojumi(Par) ko tad tā?; kāpēc tad tā? Kā tad tā, arī kā tā? Ne šā, ne tā. Šā (un) tā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri