korelēt
Lietojuma biežums :
korelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
1.1.transitīvs Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus).
2.joma: matemātika; parasti formā: trešā persona Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri