korelāts
korelāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | korelāts | korelāti |
Ģen. | korelāta | korelātu |
Dat. | korelātam | korelātiem |
Akuz. | korelātu | korelātus |
Lok. | korelātā | korelātos |
korrelāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | korrelāts | korrelāti |
Ģen. | korrelāta | korrelātu |
Dat. | korrelātam | korrelātiem |
Akuz. | korrelātu | korrelātus |
Lok. | korrelātā | korrelātos |
1.Viens no diviem vai vairākiem priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem, starp kuriem pastāv korelācija1.
2.parasti formā: daudzskaitlis; joma: matemātika Tas, kam (ar ko) ir korelācijas (2) attieksmes.
3.joma: valodniecība Divi vai vairāki valodas sistēmas elementi, kas savstarpēji atšķiras vienā aspektā (piem., balsīgās vai nebalsīgās fonēmas).
Avoti: LLVV, SV99, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , tikai un vienīgi kā apziņas pieredzes korelāts ( Novotny 2010, 92).
- Šo spēju atbilstošie neirālie korelāti līdz šim nav pilnībā atklāti ( Tramo, 2001).
- Zīme ir tas, kas vieno abus minētos korelātus, un zīmi lasītājs uztver kā vienotu veselumu.
- Pievēršoties Sosīra iedibinātajiem zīmes korelātiem – apzīmētājam ( signifiant) un apzīmējamajam ( signifié), Barts uzsver to ciešo funkcionālo saistību.
- Šis jautājums savukārt ir cieši saistīts ar fenomena kā apziņas korelāta noteiksmes nomainīšanu ar fenomena kā dotā ( le donné) ( ED 3/8) izpratni.