korelēt
korelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | korelēju | korelējam | korelēju | korelējām | korelēšu | korelēsim |
| 2. pers. | korelē | korelējat | korelēji | korelējāt | korelēsi | korelēsiet, korelēsit |
| 3. pers. | korelē | korelēja | korelēs | |||
Pavēles izteiksme: korelē (vsk. 2. pers.), korelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: korelējot (tag.), korelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: korelētu
Vajadzības izteiksme: jākorelē
1.Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
1.1.transitīvs Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus).
2.parasti formā: trešā persona; joma: matemātika Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Korelēti ar citiem arheoloģiskajiem artefaktiem, ieroču informatīvais konteksts vēl paplašinās.
- Visticamāk, iemesls ir tas, ka datu pārskatīšana korelē laikā.
- Lapu hlorofila saturs stipri korelē ar slāpekļa pietiekamību, fotosintēzes kapacitāti.
- Pārējām kolonnām eksperimentāli iegūto un prognozēto rezultātu starpība korelē sava starpā.
- Nosakot konkrētus savienojumus, to koncentrācija paraugā korelē ar koncentrāciju serumā.