noskrambāt
noskrambāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noskrambāju | noskrambājam | noskrambāju | noskrambājām | noskrambāšu | noskrambāsim |
| 2. pers. | noskrambā | noskrambājat | noskrambāji | noskrambājāt | noskrambāsi | noskrambāsiet, noskrambāsit |
| 3. pers. | noskrambā | noskrambāja | noskrambās | |||
Pavēles izteiksme: noskrambā (vsk. 2. pers.), noskrambājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noskrambājot (tag.), noskrambāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noskrambātu
Vajadzības izteiksme: jānoskrambā
1.Skrambājot ievainot; būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
2.Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
3.Nopostīt, nomaitāt labības laukus.
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Blakus tam atradās neliels noskrambāts galds apsūdzētā aizstāvim.
- Pāriniekam vien deguns bijis noskrambāts un sāpējis, tomēr mašīna un vērtīgā krava nopietni bojātas.
- – Kad izaugšu liels, būšu gleznotājs, – noskrambātos ceļus pie zoda pievilcis, teica puika.
- Nokrāso noskrambāto sienu.
- Kādu vakaru viņa atnāca mājās izpūrušiem matiem, saplēstu apģērbu, noskrambātām rokām un kājām, nošļuka uz grīdas un plaukstām aizklāja asaraino seju.