Pavasara versija 2022
384 035 šķirkļi
upurēt
upurēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.jomas: mitoloģija, reliģija Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1).
1.1.intransitīvs
2.Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot (2).
Saistītās nozīmesziedot
2.1.Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
Stabili vārdu savienojumiUpurēt sevi.
2.2.Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
2.3.Galda spēlēs — ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri