kombinēt

Lietojuma biežums :

kombinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Veidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).

1.1.Novietot (ko) noteiktā kārtībā, secībā.

1.2.Saistīt, apvienot (ko).

2.1.Plānot, organizēt noteiktā kārtībā (piemēram, darbu).

Stabili vārdu savienojumiNolaižamais kombinētais lodziņš. Selektīvas kombinēšanas insaits.

Avoti: LLVV, Psv, D3

Korpusa piemēri