uzvēdīt
Lietojuma biežums :
uzvēdīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri