pablenzt
pablenzt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pablenžu | pablenžam | pablenzu | pablenzām | pablenzīšu | pablenzīsim |
| 2. pers. | pablenz | pablenžat | pablenzi | pablenzāt | pablenzīsi | pablenzīsiet, pablenzīsit |
| 3. pers. | pablenž | pablenza | pablenzīs | |||
Pavēles izteiksme: pablenz (vsk. 2. pers.), pablenziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pablenžot (tag.), pablenzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pablenztu
Vajadzības izteiksme: jāpablenž
1.Paskatīties nekustīgi, stingi.
2.Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kai-Tomijs caur pieri pablenza uz mani un piepeši sāka ošņāt gaisu.
- Veikala īpašnieks Cepelīns pablenza uz trokšņaino ienācēju un turpināja tirgoties ar čebureku.
- Viņa ar nīgru ģīmi atvilkās un nikni pablenza uz manu tukšo skārdeni.
- – Atnāk, pablenž, nofotografējas un skrien tālāk.
- Mīds iztrūkās, pablenza uz Bēru, bet tad viņam sāka trīcēt lūpa.