pablietēt
pablietēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pablietēju | pablietējam | pablietēju | pablietējām | pablietēšu | pablietēsim |
| 2. pers. | pablietē | pablietējat | pablietēji | pablietējāt | pablietēsi | pablietēsiet, pablietēsit |
| 3. pers. | pablietē | pablietēja | pablietēs | |||
Pavēles izteiksme: pablietē (vsk. 2. pers.), pablietējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pablietējot (tag.), pablietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pablietētu
Vajadzības izteiksme: jāpablietē
Neilgu laiku, mazliet blietēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Salome ar mazu lejkanniņu aplaistīja dzeltenās smiltiņas, ar lāpstiņu tās pablietēja, ielika mazmazītiņā plastmasas formītē, uztupināja uz leļļu šķīvīša un eleganti noņēma formīti.
- Mazliet vēl pablietēt, pielaist ūdeni - baseins.