grābāties
grābāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grābājos | grābājamies | grābājos | grābājāmies | grābāšos | grābāsimies |
| 2. pers. | grābājies | grābājaties | grābājies | grābājāties | grābāsies | grābāsieties, grābāsities |
| 3. pers. | grābājas | grābājās | grābāsies | |||
Pavēles izteiksme: grābājies (vsk. 2. pers.), grābājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grābājoties (tag.), grābāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grābātos
Vajadzības izteiksme: jāgrābājas
1.Grābstīties1.
1.1.apvidvārds Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kas te grābājies pa manām mantām?
- — Ņemšu kādu simtu, — puisis grābājās gar kabatām, — un pats salikšu mašīnā.
- Mašīnā Radvilis neprot piesprādzēties, grābājas gar drošības jostu un vainīgi sten.
- Sadzirdēja, ka virtuvē kāds ienāk, grābājas gar katliem.
- Zirneklis grābājas gar stiklu ar savām spalvainajām ķepām.