grābāt
grābāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grābāju | grābājam | grābāju | grābājām | grābāšu | grābāsim |
| 2. pers. | grābā | grābājat | grābāji | grābājāt | grābāsi | grābāsiet, grābāsit |
| 3. pers. | grābā | grābāja | grābās | |||
Pavēles izteiksme: grābā (vsk. 2. pers.), grābājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grābājot (tag.), grābāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grābātu
Vajadzības izteiksme: jāgrābā
1.transitīvs Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas); grābstīt1.
1.1.Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apleju tējas paciņu, kaut ko grābāju, kaut ko smērēju un ziežu.
- Trijos jau vajadzēja iedegt gaismu un grābāt pēc tabletēm, tad piesnaudiens līdz puspieciem.
- Kad esi piemigusi, bet grābā telefonu, jo pat miegā tas pīkst un dūc.
- Izravēju un sāku grābāt ar mazo grābeklīti, bet tas pienāk pilns ar kaut kādiem diegiem.
- Guntas acu priekšā nostājās resna bāba noķēpātā halātā, ar dunci griežot desu un strupiem sarkaniem pirkstiem kastē grābājot un iesverot pasmirdušas reņģes.