izgvelzt
izgvelzt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgvelžu | izgvelžam | izgvelzu | izgvelzām | izgvelzīšu | izgvelzīsim |
| 2. pers. | izgvelz | izgvelžat | izgvelzi | izgvelzāt | izgvelzīsi | izgvelzīsiet, izgvelzīsit |
| 3. pers. | izgvelž | izgvelza | izgvelzīs | |||
Pavēles izteiksme: izgvelz (vsk. 2. pers.), izgvelziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgvelžot (tag.), izgvelzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgvelztu
Vajadzības izteiksme: jāizgvelž
Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt4, izplatīt tenkas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Poliski viņa kaut ko klāstīja, bet pakalpīgais puisis tikvien spēja izgvelzt pšeprašem, proše un dzeņkuju bardzo.
- Tomēr viņa saglabāja kontroli pār komunikācijas vadību, pārsūtot Se ringa balsi ar dažu sekunžu novēlošanos, ja nu viņš sāktu puņķoties vai izgvelztu kaut ko nepiedienīgu.
- Tā nu beigās sapratu , ka vajadzētu nedaudz notīt , jo tjipa varu kaut ko lieku izgvelzt ceru , ka neizgvelzu un nolēmu pagulēt kādu stundiņu bračas istabā
- Pilnā neizskatījās, bet kur tādu murgu par labu trāpīšanu var izgvelzt?
- - kā viens cilvēks ko tik sviestainu var izgvelzt ?? Vitāl, tas Tu?