izrunāt
izrunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrunāju | izrunājam | izrunāju | izrunājām | izrunāšu | izrunāsim |
| 2. pers. | izrunā | izrunājat | izrunāji | izrunājāt | izrunāsi | izrunāsiet, izrunāsit |
| 3. pers. | izrunā | izrunāja | izrunās | |||
Pavēles izteiksme: izrunā (vsk. 2. pers.), izrunājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrunājot (tag.), izrunāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrunātu
Vajadzības izteiksme: jāizrunā
1.Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
2.Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
3.Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt (daudz vai visu).
4.Plaši izpaust (parasti ko nepamatotu, nepatiesu).
5.novecojis Vienoties (par ko), sarunāt.
Stabili vārdu savienojumiIzrunāt no prāta; izrunāt no galvas.
- Izrunāt no prāta; izrunāt no galvas sarunvaloda — runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir svarīgi to laicīgi izprast , izskaidrot padotajiem un kopīgi izrunāt.
- Laba vēlējums ir vēl viena forma, kā auglība izrunāta gadskārtās.
- Ne velti saka, ka neizrunātās problēmas var izdziedāt vai izdejot.
- Tev jābūt atklātai par savu reakciju un notikušais ar bērnu jāizrunā.
- Pirms iestudēšanas izrunājām darbu, un es prezentēju komponistam savu redzējumu.