Paplašinātā meklēšana
Meklējam izrunāt.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (161):
- aizprasīt Aizrunāt (3).
- aizprašņāt Aizrunāt (3).
- ierunāt Aizrunāt (3).
- noprasīt Aizrunāt (3).
- aizčalīt Aizrunāt, pārtraukt valodu.
- aizsacīt Aizrunāt.
- aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties.
- mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt.
- izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
- izvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
- pārvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
- novelt Ar grūtībām, neskaidri izrunāt.
- izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt; izelst.
- (iz)dabūt pār lūpām ar pūlēm izteikt, izrunāt.
- pārdabūt pār (arī pāri) lūpām ar pūlēm izteikt, izrunāt.
- izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
- izdabūt pār lūpām ar pūlēm pateikt, izrunāt.
- izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
- silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe.
- izvārīt Bezkaunīgi izrunāties.
- egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai.
- izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
- disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus.
- izklabēties Daudz un līdz apnikumam izrunāties.
- enantiolālija Domāšanas un runas funkcijas traucējums, kura gadījumā izrunātie vārdi ir pretrunā.
- izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt.
- izelst Elšot pateikt, izrunāt.
- izgārgt Gārdzot pateikt, izrunāt.
- tērzt Gari un plaši izrunāties.
- Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu.
- izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1).
- izverkšēties Izklaigāties; izrunāties, izpļāpāties.
- izterkšēt Izpļāpāt, izrunāt.
- izļarkstēties Izpļāpāties, izrunāties; izbārties.
- izļerkstēties Izpļāpāties, izrunāties; izbārties.
- izgrabēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izklačāties Izpļāpāties, izrunāties.
- izplokšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izplukšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izpļurkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izporkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izporzāties Izpļāpāties, izrunāties.
- iztarkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izterkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izpļerkšēties Izpļāpāties; izrunāties; izļerkšēties.
- izpļerzāties Izpļāpāties; izrunāties; izļerzāties.
- izlarkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izlarzāties Izpļāpāties; izrunāties.
- izļekšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izļerkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izļerzāties Izpļāpāties; izrunāties.
- izlorkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izlorzāties Izpļāpāties; izrunāties.
- izpļekšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izplorkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izgāzt podus izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
- izkļūdīties Izsprukt, nepareizi izrunāties.
- izvārdoties Izstrīdēties, izbārties; izrunāties.
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
- čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus.
- lopoties Izturēties neatbilstoši cilvēka cieņai; nepieklājīgi, neestētiski izrunāties, rīkoties.
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
- mirma Kāds, kas nekā nevar ne izdarīt, ne izrunāt.
- pavalšķoties Kādu brīdi muldēt; nepatiesi izrunāties.
- izklaigāt Klaigājot pateikt, izrunāt.
- izdvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- norantīt Lasot katru vārdu skaidri izrunāt (kā noskaldīt).
- izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
- izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties.
- izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
- izvankšēt Muļķīgi izrunāt, izpļāpāt.
- izvankšēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties.
- izvanšķēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties.
- izlerkšēties Muļķīgi izrunāties.
- izbubināt Murminot izrunāt.
- izmurmināt Murminot pateikt, izrunāt; nomurmināt.
- izburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- norīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- rīt vārdus neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- norīt (retāk aprīt) galotnes (arī vārdus) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas.
- aprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdus vai to galotnes.
- neņemt mutē (vārdus) neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
- šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi.
- piesist mēli neskaidri izrunāt (kādas skaņas); arī šļupstēt
- izmorkšēt Neskaidri izrunāt.
- izmurkšēt Neskaidri izrunāt.
- izmurkšķēt Neskaidri izrunāt.
- izborkšēties Neskaidri, arī īgni izrunāties; izbārties.
- izburkšēties Neskaidri, arī īgni izrunāties; izbārties.
- izborkšēt Neskaidri, arī īgni pateikt, izrunāt.
- izblorkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt.
- izblurkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt.
- izbuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt.
- izblorkšēties Neskaidri, nesaprotami, arī īgni, neapmierināti izrunāties.
- izblurkšēties Neskaidri, nesaprotami, arī īgni, neapmierināti izrunāties.
- logagnozija Nespēja pazīt izrunātu vai uzrakstītu vārdu; vārdu aklums.
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2).
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2).
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2).
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
- izpenēt Niekus izrunāt (svešiem).
- izbļorgāties No sirds izrunāties, izpļāpāties.
- izkāst caur zobiem reti paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt.
- izmuldēt Pateikt, izrunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- izklimstēties Pietiekoši izrunāties (par niekiem).
- izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
- zilbošana Rakstpratības apguvei paredzēto paņēmienu kopums, kas paredz lasīšanas un rakstīšanas laikā vārdu izrunāt pa zilbēm.
- izelsot Raudot, elsojot pateikt, izrunāt.
- heterofāzija runas traucējums, kad vārds, zilbe vai skaņa tiek izrunāta cita vārda, zilbes vai skaņas vietā; heterolalija.
- mute, ka ar deviņiem zirgiem neaizskries priekšā saka, ja kādu nevar aizrunāt.
- straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
- frāzēt skaidri izrunāt katru frāzes vārdu.
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
- izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
- skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
- birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
- izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt.
- izspiegt Spiedzot pateikt, izrunāt; spiedzot izdziedāt.
- izburmetēt Steigšus un neskaidri izrunāt.
- izpukstēt Stenoši izrunāt.
- autoeholālija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto dažus paša izrunātus vārdus vai izteicienus.
- pavilkt Stiepti izrunāt.
- izstomīt Stomoties pateikt, izrunāt.
- disilabija Stostīšanās veids, kurā grūti izrunāt kādu noteiktu zilbi.
- mostīties Stostīties, nevarēt izrunāt.
- mokstīt Stostīties, nevarēt pareizi izrunāt.
- iztoterēt Stostoties izrunāt.
- izgrūst Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā); īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- izsvepstēt Svepstot pateikt, izrunāt.
- izšļupstēt Šļupstot pateikt, izrunāt.
- izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
- izšņukstēt Šņukstot pateikt, izrunāt.
- enklītisks Tāds (vārds), kas tiek izrunāts ar ļoti mazu uzsvaru un kļūst par iepriekšējā uzsvērtā vārda sastāvdaļu.
- čākšis Tāds, kas nevar skaidri izrunāt (dēļ kakla iekaisuma).
- toksts Tāds, kas nevar skaidri izrunāt.
- jākalps Tāds, kas otram visu pa prātam grib izrunāt un izdarīt.
- aizmest (arī aizlikt) kādu (labu) vārdu teikt ko kāda labā; aizrunāt (par kādu).
- aizmest (arī aizlikt) kādu labu vārdu teikt ko kāda labā; aizrunāt.
- aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu teikt ko kāda labā; aizrunāt.
- mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
- mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
- izarunāties Tikt izrunātam.
- nākt pār kāda lūpām tikt pateiktam, izrunātam.
- izskriet Tikt strauji, neapdomīgi izrunātam (par vārdu, izteikumu).
- ūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
- uzūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
- pusčuksts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts pusčukstus.
- šļupsts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts šļupstot.
- mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas).
- heterogrāfs Viens no vārdiem, kas tiek izrunāti vienādi, bet rakstīti dažādi.
- heterofons Viens no vārdiem, kas tiek rakstīti vienādi, bet izrunāti dažādi.
- pļampīt Visādi izrunāties, ar runāšanu ākstīties.
- sprēgāt Dievam acīs zaimot, nekrietni izrunāties.
izrunāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV