Paplašinātā meklēšana
Meklējam izrunāt.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (161):
- aizsacīt Aizrunāt
- aizprasīt Aizrunāt (3)
- aizprašņāt Aizrunāt (3)
- ierunāt Aizrunāt (3)
- noprasīt Aizrunāt (3)
- aizčalīt Aizrunāt, pārtraukt valodu
- aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties
- mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt
- izmocīt ar grūtībām pateikt, izrunāt
- izvelties ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam
- izvelt ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt
- pārvelt ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt
- novelt ar grūtībām, neskaidri izrunāt
- izelsot ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt; izelst
- (iz)dabūt pār lūpām ar pūlēm izteikt, izrunāt
- pārdabūt pār (arī pāri) lūpām ar pūlēm izteikt, izrunāt
- izdabūt pār lūpām ar pūlēm pateikt, izrunāt
- izgrūst ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles)
- izspiest ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt
- silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe
- izvārīt Bezkaunīgi izrunāties
- egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai
- izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt
- disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus
- izklabēties daudz un līdz apnikumam izrunāties
- enantiolālija Domāšanas un runas funkcijas traucējums, kura gadījumā izrunātie vārdi ir pretrunā
- izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt
- izelst Elšot pateikt, izrunāt
- izgārgt Gārdzot pateikt, izrunāt
- tērzt Gari un plaši izrunāties
- Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu
- izpļāpāties ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1)
- izverkšēties Izklaigāties; izrunāties, izpļāpāties
- izterkšēt Izpļāpāt, izrunāt
- izgrabēties Izpļāpāties, izrunāties
- izklačāties Izpļāpāties, izrunāties
- izplokšēties Izpļāpāties, izrunāties
- izplukšēties Izpļāpāties, izrunāties
- izpļurkšēties Izpļāpāties, izrunāties
- izporkšēties Izpļāpāties, izrunāties
- izporzāties Izpļāpāties, izrunāties
- iztarkšēties Izpļāpāties, izrunāties
- izterkšēties Izpļāpāties, izrunāties
- izļarkstēties Izpļāpāties, izrunāties; izbārties
- izļerkstēties Izpļāpāties, izrunāties; izbārties
- izlarkšēties Izpļāpāties; izrunāties
- izlarzāties Izpļāpāties; izrunāties
- izļekšēties Izpļāpāties; izrunāties
- izļerkšēties Izpļāpāties; izrunāties
- izļerzāties Izpļāpāties; izrunāties
- izlorkšēties Izpļāpāties; izrunāties
- izlorzāties Izpļāpāties; izrunāties
- izpļekšēties Izpļāpāties; izrunāties
- izplorkšēties Izpļāpāties; izrunāties
- izpļerkšēties Izpļāpāties; izrunāties; izļerkšēties
- izpļerzāties Izpļāpāties; izrunāties; izļerzāties
- izkļūdīties Izsprukt, nepareizi izrunāties
- izkratīt sirdi izstāstīt kādam to, kas nomāc, satrauc; vaļsirdīgi izrunāties par visu, cerot gūt psihisku atvieglojumu
- izvārdoties Izstrīdēties, izbārties; izrunāties
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas
- čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus
- lopoties Izturēties neatbilstoši cilvēka cieņai; nepieklājīgi, neestētiski izrunāties, rīkoties
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.)
- mirma kāds, kas nekā nevar ne izdarīt, ne izrunāt
- pavalšķoties kādu brīdi muldēt; nepatiesi izrunāties
- izklaigāt Klaigājot pateikt, izrunāt
- izdvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
- norantīt Lasot katru vārdu skaidri izrunāt (kā noskaldīt)
- izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt
- izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties
- izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt
- izvankšēt Muļķīgi izrunāt, izpļāpāt
- izlerkšēties Muļķīgi izrunāties
- izvankšēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties
- izvanšķēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties
- izbubināt Murminot izrunāt
- izmurmināt Murminot pateikt, izrunāt; nomurmināt
- izburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt
- izgāzt podus necienīgi, netaktiski izrunāties, uzvesties, izdarīt ko nosodāmu
- norīt (retāk aprīt) vārdus (arī galotnes) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas
- rīt vārdus neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas
- norīt (retāk aprīt) galotnes (arī vārdus) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigu daļas
- aprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes) neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdus vai to galotnes
- neņemt mutē (vārdus) neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā
- šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi
- izmorkšēt Neskaidri izrunāt
- izmurkšēt Neskaidri izrunāt
- izmurkšķēt Neskaidri izrunāt
- piesist mēli neskaidri izrunāt (kādas skaņas); arī šļupstēt
- izborkšēties Neskaidri, arī īgni izrunāties; izbārties
- izburkšēties Neskaidri, arī īgni izrunāties; izbārties
- izborkšēt Neskaidri, arī īgni pateikt, izrunāt
- izblorkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt
- izblurkšēt Neskaidri, arī īgni, neapmierināti, nesaprotami (ko) pateikt, izrunāt
- izbuldurēt Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt
- izblorkšēties Neskaidri, nesaprotami, arī īgni, neapmierināti izrunāties
- izblurkšēties Neskaidri, nesaprotami, arī īgni, neapmierināti izrunāties
- logagnozija Nespēja pazīt izrunātu vai uzrakstītu vārdu; vārdu aklums
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem)
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2)
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2)
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2)
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.)
- izpenēt Niekus izrunāt (svešiem)
- izbļorgāties no sirds izrunāties, izpļāpāties
- izkāst caur zobiem paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt
- izmuldēt Pateikt, izrunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu)
- izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
- samesties pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju)
- izklimstēties pietiekoši izrunāties (par niekiem)
- izspriest pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem
- zilbošana Rakstpratības apguvei paredzēto paņēmienu kopums, kas paredz lasīšanas un rakstīšanas laikā vārdu izrunāt pa zilbēm
- izelsot Raudot, elsojot pateikt, izrunāt
- heterofāzija runas traucējums, kad vārds, zilbe vai skaņa tiek izrunāta cita vārda, zilbes vai skaņas vietā; heterolalija
- mute, ka ar deviņiem zirgiem neaizskries priekšā saka, ja kādu nevar aizrunāt
- straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne
- frāzēt skaidri izrunāt katru frāzes vārdu
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt
- izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt
- skandēt skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm
- birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem)
- izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt
- izspiegt Spiedzot pateikt, izrunāt; spiedzot izdziedāt
- izburmetēt Steigšus un neskaidri izrunāt
- izpukstēt Stenoši izrunāt
- autoeholālija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto dažus paša izrunātus vārdus vai izteicienus
- pavilkt Stiepti izrunāt
- izstomīt Stomoties pateikt, izrunāt
- disilabija Stostīšanās veids, kurā grūti izrunāt kādu noteiktu zilbi
- mostīties Stostīties, nevarēt izrunāt
- mokstīt Stostīties, nevarēt pareizi izrunāt
- iztoterēt Stostoties izrunāt
- izgrūst strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā); īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt
- izsvepstēt Svepstot pateikt, izrunāt
- izšļupstēt Šļupstot pateikt, izrunāt
- izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt
- izšņukstēt Šņukstot pateikt, izrunāt
- enklītisks tāds (vārds), kas tiek izrunāts ar ļoti mazu uzsvaru un kļūst par iepriekšējā uzsvērtā vārda sastāvdaļu
- toksts tāds, kas nevar skaidri izrunāt
- čākšis tāds, kas nevar skaidri izrunāt (dēļ kakla iekaisuma)
- jākalps tāds, kas otram visu pa prātam grib izrunāt un izdarīt
- aizlikt vārdu teikt ko kāda labā, aizrunāt par kādu
- aizmest kādu labu vārdu teikt ko kāda labā; aizrunāt
- izarunāties tikt izrunātam
- mežģīties tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām)
- mesties tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju)
- nākt pār kāda lūpām tikt pateiktam, izrunātam
- izskriet tikt strauji, neapdomīgi izrunātam (par vārdu, izteikumu)
- ūjināt vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu
- uzūjināt vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu
- pusčuksts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts pusčukstus
- šļupsts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts šļupstot
- mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- artikulēt Veidot, izrunāt (valodas skaņas)
- heterogrāfs viens no vārdiem, kas tiek izrunāti vienādi, bet rakstīti dažādi
- heterofons viens no vārdiem, kas tiek rakstīti vienādi, bet izrunāti dažādi
- pļampīt Visādi izrunāties, ar runāšanu ākstīties
- sprēgāt Dievam acīs zaimot, nekrietni izrunāties
izrunāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV