pasprukt
pasprukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasprūku | pasprūkam | paspruku | pasprukām | pasprukšu | paspruksim |
| 2. pers. | pasprūc | pasprūkat | paspruki | pasprukāt | paspruksi | paspruksiet, paspruksit |
| 3. pers. | pasprūk | paspruka | paspruks | |||
Pavēles izteiksme: pasprūc (vsk. 2. pers.), pasprūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasprūkot (tag.), pasprukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paspruktu
Vajadzības izteiksme: jāpasprūk
1.Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
1.1.Strauji atlaisties vaļā (parasti par rokām).
1.2.Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
2.sarunvaloda Ātri, bēgšus pavirzīties.
3.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt2.
3.1.Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiKā no ķēdes norāvies; kā no ķēdes pasprucis.
- Kā no ķēdes norāvies; kā no ķēdes pasprucis sarunvaloda — saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš taču lepni klusē, mežā ietupies, — Salomei paspruka.
- Ja arī kļūdījāmies, ja asāks vārds paspruka, pratām piedot.
- Viņam pat paspruka domās — ei, tik tumsnēja kā no...
- Ārlietu ministrija šādus no diplomātiskajiem kuluāriem pasprukušus mājienus un baumas oficiāli nekomentē.
- Koalīcija ir kā liela ģimene, kurā reizēm pasprūk pa kādai domstarpībai.