izsprukt
Lietojuma biežums :
izsprukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
1.Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
Stabili vārdu savienojumiIzsprukt ar veselu ādu.
1.1.Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
1.2.Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
2.parasti formā: trešā persona Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiIzslīdēt pār lūpām; izsprukt pār lūpām.
2.1.Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
3.Sprūkot izkrist, izslīdēt.
Stabili vārdu savienojumiIzsprukt no slazda.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri