čuksts1
čuksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čuksts | čuksti |
| Ģen. | čuksta | čukstu |
| Dat. | čukstam | čukstiem |
| Akuz. | čukstu | čukstus |
| Lok. | čukstā | čukstos |
Izteikums, kas izrunāts čukstus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakaros ap kalniņu pulcējas tumši stāvi, dzirdamas sarunas un čuksti.
- Stabiņa čukstus informē, ka “ viņš” bijis pie Stepaņenko,
- Nepielūdzamās Kaulainās čuksti sūcās iekšā gan klusumā, gan pulksteņa tikšķēšanā.
- ” Valērija saņemas, lai balss skanētu skaļāk par čukstiem. “
- Seko vēl viens čuksts ausī: „ Gribi aukstu alu?“