izšņukstēt
izšņukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšņukstu | izšņukstam | izšņukstēju | izšņukstējām | izšņukstēšu | izšņukstēsim |
| 2. pers. | izšņuksti | izšņukstat | izšņukstēji | izšņukstējāt | izšņukstēsi | izšņukstēsiet, izšņukstēsit |
| 3. pers. | izšņukst | izšņukstēja | izšņukstēs | |||
Pavēles izteiksme: izšņuksti (vsk. 2. pers.), izšņukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšņukstot (tag.), izšņukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšņukstētu
Vajadzības izteiksme: jāizšņukst
Šņukstot pateikt, izrunāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – izšņukst Pīps.
- - Vistas, - Ella izšņukstēja, kad Arvīds līdzjūtīgi apskāva sievietes plecus.
- Līna šņukstēja Mildas spilvenā un smagās bēdas izšņukstēja.
- Dīriķis gandrīz izšņukstēja šos vārdus. „
- — Agra izšņukstēja.