izšņukurēt
izšņukurēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšņukurēju | izšņukurējam | izšņukurēju | izšņukurējām | izšņukurēšu | izšņukurēsim |
| 2. pers. | izšņukurē | izšņukurējat | izšņukurēji | izšņukurējāt | izšņukurēsi | izšņukurēsiet, izšņukurēsit |
| 3. pers. | izšņukurē | izšņukurēja | izšņukurēs | |||
Pavēles izteiksme: izšņukurē (vsk. 2. pers.), izšņukurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšņukurējot (tag.), izšņukurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšņukurētu
Vajadzības izteiksme: jāizšņukurē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakar vīna skapī tā pavisam noteikti nebija, to es izšņukurēju.
- To, ka aitu cūkas ir salīdzinoši talantīgākas racējas nekā to visiem zināmās radinieces bez kažoka, apliecina arī aploka iemītnieces, kuras cītīgi citu pēc cita izšņukurē pieneņu un gārsu saknes līdz ar visām lapām.
- Varbūt kāds ir gatavs argumentēti atspēkot manu pieņēmumu un versiju-sākumā BP no to akcionāru puses ar netiešu savu valdību atbalstu ( oh lobiji, oh korupcija) ir, iespējams, vienkārši, tā maigi sakot, izšņukurēts ( nu izčiepts - varbūt teiktu Mākoņtēva publika).