izburkšķēt
izburkšķēt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izburkšķu | izburkšķam | izburkšķēju | izburkšķējām | izburkšķēšu | izburkšķēsim |
| 2. pers. | izburkšķi | izburkšķat | izburkšķēji | izburkšķējāt | izburkšķēsi | izburkšķēsiet, izburkšķēsit |
| 3. pers. | izburkšķ | izburkšķēja | izburkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: izburkšķi (vsk. 2. pers.), izburkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izburkšķot (tag.), izburkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izburkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāizburkšķ
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.sarunvaloda, transitīvs Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — es knapi spēju izburkšķēt.
- Bet droši vien te vienkārši kārtējo reizi Jūs esat izburkšķējusi stereotipu.
- Īsti nav saprotams, kādēļ bērnu izrādē izvēlēta šāda valoda, kurā saskaitīju vismaz piecu valodu vārdus vai teicienus, kas tika izkliegti vai izburkšķēti.
- Ir pavisam viegli izburkšķēt jēdzienu " šis pasākums sabiedrībā izpratni neveicina," un nenodarbināt sevi ar jautājumu, kāpēc sevis vadītā pilsētā patlaban " izpratne" ir tik negatīva.
- Prezidents Tramps sev raksturīgā manierē pirms kāda laiciņa izburkšķēja domu, kuru citi republikāņi tur pie sevis un klusumā, proti - ja visi amerikāņi pēc kārtas balsotu, tad neviens republikānis vairs netiktu ievelēts nevienā amatā.