izburtot
izburtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izburtoju | izburtojam | izburtoju | izburtojām | izburtošu | izburtosim |
| 2. pers. | izburto | izburtojat | izburtoji | izburtojāt | izburtosi | izburtosiet, izburtosit |
| 3. pers. | izburto | izburtoja | izburtos | |||
Pavēles izteiksme: izburto (vsk. 2. pers.), izburtojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izburtojot (tag.), izburtošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izburtotu
Vajadzības izteiksme: jāizburto
Lēni, ar grūtībām izlasīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākums jau vienmēr ir grūts, bet tas deva kādu iespēju izburtot kaut minimālu informāciju.
- "Kijevas kotlete," – es izburtoju un pasūtīju, kotletes es zināju.
- kamēr viņa izburto, ko es esmu uzrakstījusi.
- Varbūt cara laiku lietvedības pazinēji spētu manus ķeburus izburtot, es pats sevi lasu ar grūtībām.
- Harijs piesardzīgi satvēra ieroci un izburtoja kaligrāfiski iegravēto veltījumu. «