izburnīt
izburnīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izburnu | izburnām | izburnīju | izburnījām | izburnīšu | izburnīsim |
2. pers. | izburni | izburnāt | izburnīji | izburnījāt | izburnīsi | izburnīsiet, izburnīsit |
3. pers. | izburna | izburnīja | izburnīs |
Pavēles izteiksme: izburni (vsk. 2. pers.), izburniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izburnot (tag.), izburnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izburnītu
Vajadzības izteiksme: jāizburna
Avoti: LLVV