izburt
izburt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izburu | izburam | izbūru | izbūrām | izburšu | izbursim |
| 2. pers. | izbur | izburat | izbūri | izbūrāt | izbursi | izbursiet, izbursit |
| 3. pers. | izbur | izbūra | izburs | |||
Pavēles izteiksme: izbur (vsk. 2. pers.), izburiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izburot (tag.), izburšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izburtu
Vajadzības izteiksme: jāizbur
1.Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko); ar burvību radīt, izveidot.
1.1.pārnestā nozīmē Izzināt, izsecināt.
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maja Brita nez no kurienes izbūra veidlapu, aizpildīja to un pasniedza man.
- Melnā Nīta no maisa izbur baltinbaltu pudeli.
- Un viņš izbūra no sava čemodāna
- Par Ievu Puķi rodas pārliecība, ka režisore spēles laukumā no viņas pašreiz spēj izburt gandrīz visu.
- Es apķeršos mātei ap kaklu, cieši jo cieši sabučošu viņu par šo skaisto karnevālu, par Divdabi, kuru viņa no manis izbūra kā labā feja, kā brīnumdare, mana mīļā, labā, citādā māte.