izburzīt
izburzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izburzu | izburzām | izburzīju | izburzījām | izburzīšu | izburzīsim |
| 2. pers. | izburzi | izburzāt | izburzīji | izburzījāt | izburzīsi | izburzīsiet, izburzīsit |
| 3. pers. | izburza | izburzīja | izburzīs | |||
Pavēles izteiksme: izburzi (vsk. 2. pers.), izburziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izburzot (tag.), izburzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izburzītu
Vajadzības izteiksme: jāizburza
1.Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
2.apvidvārds Pavirši izmazgāt (veļu).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Žīdiņš labi izburzījis acis un tad ieraudzījis gaišā mēnesnīcā kaut ko melnu krāsns virsū kustamies.
- Māte izburzīja ar piedurkni valgās skropstas un lasīja tālāk.
- Dievs viņai piedod gan dzīve , n tās dzīves šeit izburzīs viņu arī par patiesu cilvēku , par kaut cik godīgu
- Milzis savu putru vārījis , par to gan jāpasmejoties , gan jāpabrīnoties viņš , līdzko agrumā piecēlies , tūdaļ ar saliektiem īkšķiem izburzījis acis un tad devies lieliem soļiem uz
- Bēbīts visas preces apgrābsta un tad ar rociņām acis izburza un vēl mutē rokas sabāž.