izburkšēt
izburkšēt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izburkšu | izburkšam | izburkšēju | izburkšējām | izburkšēšu | izburkšēsim |
| 2. pers. | izburkši | izburkšat | izburkšēji | izburkšējāt | izburkšēsi | izburkšēsiet, izburkšēsit |
| 3. pers. | izburkš | izburkšēja | izburkšēs | |||
Pavēles izteiksme: izburkši (vsk. 2. pers.), izburkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izburkšot (tag.), izburkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izburkšētu
Vajadzības izteiksme: jāizburkš
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.sarunvaloda, transitīvs Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
Avoti: LLVV