izburkšēt
izburkšēt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.sarunvaloda, transitīvs Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
Avoti: LLVV