izmurmināt
izmurmināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmurminu | izmurminām | izmurmināju | izmurminājām | izmurmināšu | izmurmināsim |
| 2. pers. | izmurmini | izmurmināt | izmurmināji | izmurminājāt | izmurmināsi | izmurmināsiet, izmurmināsit |
| 3. pers. | izmurmina | izmurmināja | izmurminās | |||
Pavēles izteiksme: izmurmini (vsk. 2. pers.), izmurminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmurminot (tag.), izmurmināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmurminātu
Vajadzības izteiksme: jāizmurmina
Murminot pateikt, izrunāt; nomurmināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neskaidri tik izmurmina:
- - viņa tik pat cītīgu naidu savākusi, klusi izmurmināja.
- Impulsi asociācijām rodas ne tikai no katra dejotāja kustībām, bet arī izkliegtajām vai izmurminātajām frāzēm.
- " Ford, Cadillac un Chevrolet bija pirmie vārdi, ko es kā bērns izmurmināju."
- Līdz šim man arī riebās, ka tad, kad kādu pieķer braucam bez biļetes viņš tur sāk kaut ko meklēt somā, kabatās un tad knapi izmurmina, ka viņam biļetes nav.