izmurmuļot
izmurmuļot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izmurmuļoju | izmurmuļojam | izmurmuļoju | izmurmuļojām | izmurmuļošu | izmurmuļosim |
2. pers. | izmurmuļo | izmurmuļojat | izmurmuļoji | izmurmuļojāt | izmurmuļosi | izmurmuļosiet, izmurmuļosit |
3. pers. | izmurmuļo | izmurmuļoja | izmurmuļos |
Pavēles izteiksme: izmurmuļo (vsk. 2. pers.), izmurmuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmurmuļojot (tag.), izmurmuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmurmuļotu
Vajadzības izteiksme: jāizmurmuļo
Avoti: LLVV