izšļupstēt
Lietojuma biežums :
izšļupstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšļupstu | izšļupstam | izšļupstēju | izšļupstējām | izšļupstēšu | izšļupstēsim |
| 2. pers. | izšļupsti | izšļupstat | izšļupstēji | izšļupstējāt | izšļupstēsi | izšļupstēsiet, izšļupstēsit |
| 3. pers. | izšļupst | izšļupstēja | izšļupstēs | |||
Pavēles izteiksme: izšļupsti (vsk. 2. pers.), izšļupstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšļupstot (tag.), izšļupstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšļupstētu
Vajadzības izteiksme: jāizšļupst
Šļupstot pateikt, izrunāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — izšļupstēju mazuļa balstiņā, kurš nupat tikai iemācījies runāt.
- — Vika izšļupstēja, un ar joni acīs saplūda asaras.
- Rādu savu biļetīti un boksterēju, izšļupstot vienīgi Dublin, Dublin, Dublin...
- – Sāļas, – viņš, ar mēli viļādams pa muti karsto kumosu, izšļupstēja.
- Viņš pat izšļupstēja lublu, bet es jau sāku kļūt greizsirdīga uz kādu Marusju vai Mašu, kas maukojas pa Amsterdamu.