izrūnīt
Lietojuma biežums :
izrūnīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrūnu | izrūnām | izrūnīju | izrūnījām | izrūnīšu | izrūnīsim |
| 2. pers. | izrūni | izrūnāt | izrūnīji | izrūnījāt | izrūnīsi | izrūnīsiet, izrūnīsit |
| 3. pers. | izrūna | izrūnīja | izrūnīs | |||
Pavēles izteiksme: izrūni (vsk. 2. pers.), izrūniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrūnot (tag.), izrūnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrūnītu
Vajadzības izteiksme: jāizrūna
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diemžēl letiņi tika divreiz pamatīgi izrūnīti: ar vāciski filistrisko skalpeli un padomiski trulo sirpi.
- Uzbrucēja motīvi pagaidām nav noskaidroti, tomēr Bībers pēdējā laikā dzīvo vienās bailēs - trīs vīrieši, kuri pagājušajā gadā solīja viņu izrūnīt, vēl to nav izdarījuši.
- Vīrietis steberēdams devās ārā pa durvīm, solot visus apmīzt, izdrāzt, izjāt, izrūnīt, izkastrēt, izjoberēt, izpist, iz-, iz- un kaut ko tamlīdzīgu, ko parasti draud tādos brīžos.
- Patiesi, nevarēja ne nopriecāties par viņu, kad viņš ar vienu roku turēja kuili, bet ar otru nesteigdamies to izrūnīja, kad viņš rāmi kā mācītājs dievkalpojuma laikā pārsvieda gar zemi gadu vecu bullēnu un skaisti pārgrieza tam rīkli.
- Tāds apgalvojums kā " Izrūnītiem cilvēkiem nepiemetas sapīto pēdu vaina, un tie arī nekļūst par plikpauriem" ( “ Aforismi”, VI, 28) man neskan ne absurdi, ne smieklīgi, jo es esmu pieradusi pie viņu priekšstatiem par procesiem ķermenī un slimību izraisītājiem.