kurbulis
kurbulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kurbulis | kurbuļi |
| Ģen. | kurbuļa | kurbuļu |
| Dat. | kurbulim | kurbuļiem |
| Akuz. | kurbuli | kurbuļus |
| Lok. | kurbulī | kurbuļos |
1.Kloķis motora iedarbināšanai.
3.apvidvārds Neliela restota kastīte, kur glabāt bišu māti.
Avoti: LLVV, KnG, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šim traktoram ir riteņi bez riepām un tā dzinēju iedarbina ar kurbuli.
- Tāpat kā dabas un vides apraksti bija pirmsmodernisma literatūras visvairāk izmantotie kurbuļi.
- Katru centralizētu pārmiju var pārslēgt ar kurbuli, šādu paņēmienu izmanto bojājumu gadījumos.
- Kaut kādu kurbuli vajag arī no ārpuses.
- Bet šis armijas kurbulis mani nogurdina.