kurbulēt
kurbulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kurbulēju | kurbulējam | kurbulēju | kurbulējām | kurbulēšu | kurbulēsim |
| 2. pers. | kurbulē | kurbulējat | kurbulēji | kurbulējāt | kurbulēsi | kurbulēsiet, kurbulēsit |
| 3. pers. | kurbulē | kurbulēja | kurbulēs | |||
Pavēles izteiksme: kurbulē (vsk. 2. pers.), kurbulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kurbulējot (tag.), kurbulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kurbulētu
Vajadzības izteiksme: jākurbulē
1.sarunvaloda Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Mudināt (kādu), nelikt mieru (kādam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tumsa iestājusies, varam kurbulēt iekšā.
- Un visu laiku jābīda, jākurbulē viņš uz priekšu.
- Tiesa, ir viens izņēmums – Edgars Rinkēvičs, kura hibrīdentuziasmu kurbulē cits motors.
- Vairākus gadus katru nakti mani kaut kas kurbulēja.
- senos darbarīkus un kurbulēt tehniku, amatnieki, rokdarbnieces,